AR inovācija un tās pielietojums mākslas pasaulē

Papildinātā realitāte pēdējos gados ir kļuvusi arvien populārāka, un tagad tā nonāk arī mākslas pasaulē.

Digitālais mākslinieks Sāra Montani, pēc profesijas jurists un profesors Rolfs H. Vēbers, tiesību profesors kopš 1995. gada septembra Šveice, bija konferences galvenie varoņiCīrihes Universitāte.

Šajā sanāksmē viņi mēģināja izskaidrot, ko šī tehnoloģija varētu nozīmēt mākslas ainai un kādus juridiskus izaicinājumus tas rada.

AR būtība ir digitālās un fiziskās pasaules saplūšana.

Piemēram, īstu skulptūru var digitalizēt un pēc tam parādīt kā 3D modeli paplašinātajā realitātē.

Ja pēc tam paskatās uz šo digitālo skulptūru caur viedtālruņa kameru, šķiet, ka tā fiziski atrodas kosmosā, bieži vien jums blakus.

Sāra Montani savus digitālos mākslas darbus ir izstādījusi publiskās vietās un vienlaikus vairāk nekā 30 muzejos visā pasaulē.

Tādā veidā viņš lauž jaunus ceļus gan mākslā, gan jurisprudencē, šķetinot daudzus juridiskos aspektus.

Izmantojot paplašināto realitāti, digitālo transformāciju var izjust tieši.

Fiziskās telpas var papildināt ar digitāli radītiem realitātes elementiem: šajā konkrētajā gadījumā fiziski esoša skulptūra tiek digitalizēta un ieprogrammēta kā 3D modelis paplašinātajā realitātē.

Pēc tam skulptūru var izstādīt muzejā, piemēram Kunsthaus Cīrich.

Tradicionālie analogie procesi, piemēram, metināšana, montāža, instalācijas un izstādes, tiek praktiski paplašināti, integrēti un pārveidoti, izmantojot AR.

Citādi tiek uztverta arī arhitektoniskā telpa, kurā tiek eksponēta digitālā skulptūra.

Dārzs kļūst par mākslas darbu: izstāde ir tikai paplašinātajā realitātē

Atšķirības ar VR un jaukto realitāti filozofijā, kā arī novērotāja uztverē

Kas ir virtuālā realitāte, paplašinātā realitāte un jauktā realitāte? Kur atrodas to attiecīgās robežas?

Eksperti Pols Milgrams un Fumio Kišino runā par a “jauktās realitātes kontinuums”: Tas ir kontinuums, kas iet no tīri fiziskas vides, no vienas puses, uz pilnīgi virtuālu vidi, no otras puses.

Termins “jauktā realitāte” izsaka faktu, ka dažādi realitātes līmeņi un aspekti, dažreiz apzināti un apzināti, dažreiz nejauši, sajaucas kopā.

Tas ir izaicinājums mūsu uztverei, bet arī mūsu izpratnei par realitāti, un tāpēc šajā kontekstā mēs neizvirzām hipotēzi par "vienotu" realitāti, bet gan dažādus realitātes aspektus, kas ir savstarpēji saistīti un ir pastāvīgā dialogā.

Filozofs Deivids Čalmerss patiesībā runā par "realitāti+" un tāpēc postulē, ka virtuālās realitātes ir tikpat reālas kā mums zināmā nedigitālā realitāte.

Papildinātajā realitātē mums ir sajūta, ka atrodamies materiālajā realitātē un vidē, kas mums ir pazīstama, taču pēdējā tagad ir bagātināta ar digitālajiem elementiem.

“Papildinātā realitāte papildina realitāti, nevis pilnībā to aizstāj. Ideālā gadījumā lietotājiem šķiet, ka virtuālie objekti un reāli, t.i., fiziski, objekti atrodas vienā telpā.", stāsta Ronalds T. Azuma.

Skulptūra ir klātesoša trīsdimensiju attēlojumā, ar to var mijiedarboties, un tā tiek parādīta reāllaikā.

Kad sarunas tiek “uzlabotas” ar jaunām tehnoloģijām…

Kolāžas jeb montāžas princips augšāmcēlās jaunā mākslinieciskā noformējumā

Papildinātās realitātes pamatā ir kolāžas jeb montāžas princips, kas kopš 20. gadsimta sākuma ir arī māksliniecisks noformēšanas process, apvienojot fiziski reālus elementus ar digitāliem elementiem.

Tādā veidā viedtālruņa ekrānā esošās digitālās skulptūras tiek savienotas ar izvēlēto fizisko-reālo vidi.

Pieredze un dizaina rezultāts ir viedtālruņa lietotāja rokās.

Uzņemot attēlu, lietotājs pievērš uzmanību klasiskiem fotogrāfiskiem dizaina līdzekļiem, piemēram, formai, stāstījumam, kā arī divu viens ar otru saistītu realitātes līmeņu attēla apgriešanai vai formātam.

Tādā veidā tiek veidota sava veida realitātes kolāža vai montāža.

Montāžas princips ir cieši saistīts ar sapņu, ilūziju, paradoksu attēlojumu, tas ir, lietas, kas patiesībā neiet kopā.

Salīdzināms ar sirreālismu, paplašinātajā realitātē jūtīgais, reālais un apzinātais mijiedarbojas ar sapņaino, nereālo un neapzināto.

Kunsthaus digitālo skulptūru var “tikai” atrast un apskatīt viedtālrunī, bet viedtālruņa lietotāju atmiņā tā izpaužas ar viņu rīcību.

Viņi var turpināt par to domāt savā ikdienas dzīvē un novietot skulptūru citā kontekstā.

Viņi var atspoguļot individuālu un kolektīvu telpas un tās dizaina uztveri un apropriācijas, piemēram, grafiti pilsēttelpā.

Katrā gadījumā lietotāji izpēta vietu un telpu jaunā un neparastā veidā un dokumentē to viedtālruņos ar saviem ierakstiem.

Tādā veidā skatītāji pārņem dzīvojamo telpu īpašumā, veidojot to atbilstoši savām vēlmēm un idejām.

Papildinātā realitāte nav vizuāla pieredze, bet arī fiziski un garīgi uztverama sajūta un sajūta.

Nākotne? Papildināta mūsu pieredzes projekcija

 

Instagram programmā ievieto vaicājumu

 

Ziņa, ko kopīgoja Sāra Montani (@sarahmontani)

“Atļauts” vai “aizliegts” izvietot un eksponēt digitālās skulptūras muzeja kontekstā?

No juridiskā viedokļa rodas jautājums, vai ir "atļauts" vai "aizliegts" izvietot un eksponēt digitālās skulptūras muzeja kontekstā.

Vai arī jautājums: kam pieder publiskā telpa?

Vai varbūt ir pārkāpums?

Un vēl: vai arhitekts var iebilst, ja viņa iespaidīgo ieeju "aizņem" liela izmēra skulptūra? Vai muzeja kuratori?

Vai tirgotāji ir apmierināti ar reklāmu?

No juridiskā viedokļa jaunas mākslas formas rada vairākus jaunus jautājumus.

Vizuālie attēlojumi, kuru pamatā ir paplašinātā realitāte, ir virtuāli (mākslas) darbi.

Tāpēc nav iespējams fiziski iejaukties esošajos objektos.

Ieeja ir izslēgta arī tad, ja muzeja ieeja ir atvērta apmeklētājiem vai ja mākslinieks ir iegādājies biļeti uz izstāžu telpām.

Ja tiek izmantots QR kods, lai virtuāli skatītu skulptūru jūsu ierīcē (tā sauktā ģeogrāfiskā atrašanās vieta), reklāmas tiešs nav; ja QR kods ir vispārēji pieejams, mēs nevaram runāt par privātu izmantošanu.

Ģeolokācija paredz arī datu aizsardzības likuma principu ievērošanu.

NFT un digitālā māksla: harmoniskā evolūcija, kas kalpo reālajai pasaulei

Autortiesību dubultais jautājums: sevis un citu personu īpašuma tiesību aizsardzība

Attēli, kuru pamatā ir papildinātā realitāte, rada autortiesību problēmas divos aspektos: no vienas puses, jautājums par paša attēlojuma aizsargājamību un, no otras puses, iespējamais trešo personu īpašuma tiesību pārkāpums.

Attiecībā uz mākslinieka tiesisko stāvokli tiek piemērots princips, saskaņā ar kuru mākslas darbu gadījumā pietiek ar pat relatīvi zemu individualitātes un radošuma pakāpi, lai noteiktu aizsargājamību un līdz ar to autortiesību aizsardzību.

Šajā sakarā tiek piemēroti tradicionālie kritēriji, kas jau ir izveidojušies gadu desmitiem.

Tāpēc virtuālo attēlojumu īslaicīgā forma neietekmē aizsargājamību.

Grūtāk ir novērtēt jebkuru trešo personu autortiesību pārkāpumu, ja, piemēram, tradicionālā muzeja ieejas zonā tiek parādīts vizuālais attēlojums, kas balstīts uz paplašināto realitāti.

No vienas puses, pati arhitektūra ir aizsargāta ar autortiesībām; no otras puses, vizuālais attēlojums varētu pietuvoties, piemēram, lielam sienas gleznojumam, kas ir aizsargāts.

Ja muzeja arhitektūra īpaši izpaužas caur vai līdzās virtuālajai mākslai, kas radīta ar paplašinātās realitātes palīdzību, var rasties arhitekta ar autortiesībām aizsargātās juridiskās pozīcijas aizskārums.

Šajā ziņā noteicošie ir konkrētā gadījuma apstākļi, t.i., jautājums par to, cik virtuālais attēlojums acīmredzami ir iekļauts arhitektūras unikalitātē.

Ja tas ir izteikts tādā veidā, kas novērotājam paliek atmiņā, var būt nepieciešama arhitekta tiesību piešķiršana.

Līdzīgi apsvērumi ir spēkā, ja, piemēram, paplašinātās realitātes radītā virtuālā māksla mazina kopējo iespaidu par sienas gleznojumu aiz tā vai parādās kā šādas gleznas reprodukcija.

Atkal, tas ir atkarīgs no konkrētiem apstākļiem, t.i., vai virtuālās mākslas novērojums attiecas uz korespondentu "bezķermenisks objekts" vai ja uzmanība ietver arī ietekmēto “fonu”.

Šajā otrajā situācijā ir nepieciešama ar autortiesībām aizsargātā sienas gleznotāja piekrišana.

Šeit ir Facebook biroji Cīrihē, kur radīsies Metaverse

 

Instagram programmā ievieto vaicājumu

 

Ziņa, ko kopīgoja Sāra Montani (@sarahmontani)

Jautājums Šveicē par Negodīgas konkurences likuma piemērojamību AR

Turklāt, piemēram, iekšā Šveice, Negodīgas konkurences likuma (GGG) piemērojamība ir jāanalizē sīkāk, pamatojoties uz konkrētajiem apstākļiem.

Priekšplānā ir noteikums par cita priekšnesuma izmantošanu.

Ikviens, kurš piesavinās un izmanto cita tirgojama darba rezultātu kā tādu, bez saprātīgas piepūles, izmantojot tehnisko pavairošanu, rīkojas negodīgi (UNA 5. panta c) apakšpunkts).

Tomēr šī noteikuma piemērošana bieži var neizdoties, jo darba attēla produkts netiek izmantots komerciāli vai profesionāli.

Pat ja ar tā laišanu apgrozībā pietiek, kritērijs par mērķi tiešu vai netiešu mantisko labumu gūšanu parasti netiek izpildīts.

Digitālās mākslas atklāšana ar izstādi "Cyber ​​​​Dreams".